Kamaniņu sporta pirmsākumi Latvijā meklējami padomju laikos, taču tikai valsts neatkarības iegūšanai 90. gadu sākumā šis sporta veids pa īstam uzplauka zem valsts karoga. Siguldas trases izbūve 80. gados deva pamatu Latvijas kamaniņu braucējiem, lai trenētos un sacenstos pasaules līmeņa līmenī. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tika nodibināta Latvijas Kamaniņu sporta federācija, lai organizētu un popularizētu sporta veidu gan tautas, gan profesionālajā līmenī. Pirmie panākumi tika gūti, piedaloties reģionālajās sacensībās, taču valsts apņemšanās kamaniņu sportā ar strukturētu atbalstu un investīcijām jaunajos sportistiem radīja pamatu turpmākai starptautiskai atzinībai.

Kopš 90. gadiem Latvija ir izvirzījusies pasaules kamaniņu sportā. Siguldas trase , kas ir slavena ar savām tehniskajām prasībām, kļuva par augsni augstākā līmeņa talantiem. Latvijas reputāciju nostiprināja tādi sportisti kā Mārtiņš Rubenis , kurš 2006. gadā izcīnīja Latvijas pirmo ziemas olimpisko medaļu, un brāļi Šici , kuri nopelnīja vairākas olimpiskās un Pasaules kausa medaļas kamaniņu divniekos. Federācijas fokuss uz jaunatnes programmām un inovācijām treniņos ir saglabājis Latvijas vietu starp pasaules labākajiem šajā sporta veidā. Izaugot jaunās sportistu paaudzes, Latvija turpina būt spēcīgs spēks starptautiskajās kamaniņu sporta sacensībās, kuras sportisti pastāvīgi ieņem augšgalu gan individuālajās, gan komandu sacensībās.